BBC Verify ir atklājis, ka Krievija kopš prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā 2025. gada janvārī ir vairāk nekā divkāršojusi gaisa uzbrukumus Ukrainai, neskatoties uz viņa publiskajiem aicinājumiem ievērot pamieru.
Maskavas izšauto raķešu un dronu skaits strauji pieauga pēc Trampa uzvaras vēlēšanās 2024. gada novembrī un ir turpinājis pieaugt visas viņa prezidentūras laikā. Laikā no 2025. gada 20. janvāra līdz 19. jūlijam Krievija uz Ukrainu palaida 27 158 aviācijas munīcijas vienības — vairāk nekā divas reizes vairāk nekā 11 614 vienības, kas reģistrētas pēdējo sešu mēnešu laikā bijušā prezidenta Džo Baidena prezidentūras laikā.
Kampaņas solījumi pretstatā realitātes eskalācijai
Savas 2024. gada kampaņas laikā prezidents Tramps vairākkārt solīja izbeigt karu Ukrainā "vienas dienas laikā", ja tiktu ievēlēts, apgalvojot, ka Krievijas pilna mēroga iebrukumu varētu būt varējis novērst, ja amatā būtu bijis prezidents, kuru Kremlis "cienītu".
Tomēr, neskatoties uz viņa deklarēto mērķi panākt mieru, kritiķi apgalvo, ka Trampa agrīnā prezidentūra ir devusi jauktus signālus. Viņa administrācija gan martā, gan jūlijā uz laiku apturēja pretgaisa aizsardzības ieroču piegādes un militāro palīdzību Ukrainai, lai gan abas pauzes vēlāk tika atceltas. Pārtraukumi sakrita ar ievērojamu Krievijas raķešu un bezpilota lidaparātu ražošanas pieaugumu.
Saskaņā ar Ukrainas militārās izlūkošanas datiem, Krievijas ballistisko raķešu ražošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi par 66%. Geran-2 droni — Krievijā ražotas Irānas Shahed dronu versijas — tagad tiek ražoti ar ātrumu 170 vienības dienā milzīgā jaunā rūpnīcā Alabugā, kuru Krievija uzskata par pasaulē lielāko kaujas dronu rūpnīcu.
Krievijas uzbrukumu kulminācija
Uzbrukumi sasniedza kulmināciju 2025. gada 9. jūlijā, kad Ukrainas gaisa spēki ziņoja par 748 raķešu un dronu palaišanu vienas dienas laikā, kā rezultātā gāja bojā vismaz divi cilvēki un vairāk nekā ducis tika ievainoti. Kopš Trampa inaugurācijas Krievija ir veikusi vairāk uzbrukumu dienā nekā 9. jūlija rekords - 14 reizes.
Neskatoties uz Trampa skaļi pausto neapmierinātību — kā ziņots, ka tā bija prasīga pēc liela uzbrukuma maijā,"Kas, pie velna, ar viņu [Putinu] notika?"—Kremlis nav palēninājis savu ofensīvu.
Diplomātiskie centieni un kritika
Februāra sākumā valsts sekretārs Marko Rubio vadīja ASV delegāciju miera sarunās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Rijādā, pēc kurām Turcijā notika starpniecības sarunas starp Ukrainas un Krievijas amatpersonām. Šīs diplomātiskās sarunas sākotnēji pavadīja īslaicīga Krievijas uzbrukumu mazināšanās, taču tie drīz vien atkal saasinājās.
Kritiķi apgalvo, ka Trampa administrācijas nekonsekventais militārais atbalsts iedrošināja Maskavu. Senators Kriss Kūnss, Senāta Ārlietu komitejas augsta ranga demokrāts, sacīja:
“Putinu iedrošina Trampa vājums. Viņa militāristi ir pastiprinājuši triecienus civilajai infrastruktūrai — slimnīcām, elektrotīklam un dzemdību nodaļām — ar šausminošu biežumu.”
Kūns uzsvēra, ka tikai Rietumu drošības palīdzības pieaugums varētu piespiest Krieviju nopietni apsvērt pamieru.
Ukrainas pieaugošā ievainojamība
Militārais analītiķis Džastins Bronks no Karaliskā Apvienotā Bruņoto spēku institūta (RUSI) brīdināja, ka kavēšanās un ierobežojumi ASV ieroču piegādē ir padarījuši Ukrainu arvien neaizsargātāku pret gaisa uzbrukumiem. Viņš piebilda, ka Krievijas pieaugošie ballistisko raķešu un kamikadzes dronu krājumi apvienojumā ar amerikāņu pārtvērējraķešu piegāžu samazināšanu ir ļāvuši Kremlim saasināt savu kampaņu ar postošām sekām.
Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp ļoti efektīvās Patriot baterijas, ir izsmeltas. Katra Patriot sistēma maksā aptuveni 1 miljardu dolāru, un katra raķete — gandrīz 4 miljonus dolāru — resursi, kas Ukrainai ir izmisīgi nepieciešami, bet kurus tai ir grūti uzturēt. Tramps ir piekritis pārdot ieročus NATO sabiedrotajiem, kuri savukārt nosūta daļu no šiem ieročiem uz Kijevu, tostarp, iespējams, papildu Patriot sistēmas.
Uz zemes: bailes un izsīkums
Civiliedzīvotājiem ikdienas dzīve pastāvīgos apdraudējumos ir kļuvusi par jauno normu.
"Katru vakaru, kad eju gulēt, es domāju, vai pamodīšos,"sacīja žurnāliste Daša Volka Kijevā, intervijā BBC raidījumam Ukrainecast.
“Jūs dzirdat sprādzienus vai raķetes virs galvas, un jūs domājat: “Tas ir tas.””
Morāle kļūst vājāka, jo pretgaisa aizsardzība arvien vairāk tiek caursist.
“Cilvēki ir noguruši. Mēs zinām, par ko cīnāmies, bet pēc tik daudziem gadiem izsīkums ir reāls,”Volks piebilda.
Secinājums: nenoteiktība priekšā
Krievijai turpinot paplašināt savu bezpilota lidaparātu un raķešu ražošanu un Ukrainas pretgaisa aizsardzības krājumiem sasniedzot robežu, konflikta nākotne joprojām ir neskaidra. Trampa administrācija saskaras ar pieaugošu spiedienu nosūtīt Kremlim skaidrāku un stingrāku signālu: ka Rietumi neatkāpsies un mieru nevar panākt ar nomierināšanu vai kavēšanos.
Tas, vai šis vēstījums tiks piegādāts un saņemts, var noteikt šī kara nākamo posmu.
Raksta avots:BBC
Publicēšanas laiks: 2025. gada 6. augusts
